Reinis Pozņaks
Member of the European Parliament · ECR · LV
“Madam President, Commissioner, Minister and dear colleagues, I would not repeat here all the threats created by artificial intelligence, nor all the opportunities it offers. But I would invite us to think about something else.”
“Prezidentes kundze! Kolēģi! Ir apritējuši četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un ir grūti pateikt ko jaunu, jo šķiet, ka viss jau ir teikts. Bet vai viss ir izdarīts? Šī kara iznākums noteiks, kādā pasaulē dzīvos mūsu bērni un mazbērni.”
“Prezidentes kundze! Komisāra kungs! Cienījamie kolēģi! Pirmais aicinājums izveidot juridisko bāzi Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācijai šeit izskanēja 2023. gada 9. novembrī. Kopš pilna mēroga iebrukuma tieši aicinājumi konfiscēt šos aktīvus un nodot Ukrainai ir iekļauti vismaz sešās rezolūcijās.”
“Labdien, cienījamie kolēģi, komisāres kundze, priekšsēdētāja! Kopš iepriekšējās debates par Ukrainu vēl tūkstošiem raķešu un dronu ir raidīti uz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Vēl simtiem cilvēku gājuši bojā, tai skaitā daudz bērnu.”
“Prezidentes kundze! Komisāra kungs! Cienījamie kolēģi! Pirms Madrides samita 2022. gadā NATO paredzēja, ka iebrukuma gadījumā Baltijas valstu atbrīvošana notiks 180 dienās. Tas nozīmētu, ka piedzīvotu karu divas reizes - vienu reizi, kad krievi iebrūk un otrreiz, kad NATO atbrīvo.”
“Labdien, priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Tā nu gadījās, ka man nācās arī piedzimt Padomju Savienībā un kādu brīdi tur pavadīt. Un tad, kad tas viss sabruka un mēs atguvām savu neatkarību, visi bijām ļoti priecīgi, ka kara jau nu Eiropā vairs pilnīgi noteikti nekad nebūs.”
The complete record
Every one of 8 lines we hold for Reinis Pozņaks, in date order, each linked to its source. Free to read, in full, without an account.
“If we want to remain secure and competitive in the age of artificial intelligence, Europe must learn not only how to regulate, but also how to create, develop and protect its own technologies. That's the only way out of dependencies. 2-0071-0000”
“Madam President, Commissioner, Minister and dear colleagues, I would not repeat here all the threats created by artificial intelligence, nor all the opportunities it offers. But I would invite us to think about something else. Why is it that every time we discuss a critically important sector, we discover that Europe is dependent – dependent in energy, dependent in defence, dependent in critical technologies? An interesting thing is that every time I meet with industries from the countries on which we depend in the field of technology, they all say the same thing – you are excellent at regulating. We are learning from you. It is kind of inspiring. But the question is, do they truly admire our regulatory approach or do they simply understand that Europe's tendency to overregulate everything that moves often becomes their advantage?”
“Prezidentes kundze! Kolēģi! Ir apritējuši četri gadi kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un ir grūti pateikt ko jaunu, jo šķiet, ka viss jau ir teikts. Bet vai viss ir izdarīts? Šī kara iznākums noteiks, kādā pasaulē dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Viņu vēstures grāmatās būs rakstīts, ka ukraiņi ir varonīga tauta – ka viņi cīnījās pret milzu pārspēku, aizstāvot brīvību, neatkarību un Eiropas vērtības. Es ceru, ka tur būs rakstīts, ka Krievija bija agresors, kurš saņēma bargu sodu par saviem noziegumiem. Bet galvenais jautājums ir mums pašiem – kas tur būs rakstīts par Eiropu? Vai Eiropa vilcinājās, baidījās no eskalācijas vairāk nekā no sakāves? Vai tomēr rīkojās – laikā, izlēmīgi un pietiekami? Vēsture būs godīga un nežēlīga. Tā atcerēsies nevis mūsu vārdus, bet mūsu darbus.”
“Prezidentes kundze! Komisāra kungs! Cienījamie kolēģi! Pirmais aicinājums izveidot juridisko bāzi Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācijai šeit izskanēja 2023. gada 9. novembrī. Kopš pilna mēroga iebrukuma tieši aicinājumi konfiscēt šos aktīvus un nodot Ukrainai ir iekļauti vismaz sešās rezolūcijās. Prieks, ka beidzot ir vismaz kaut kāda kustība, un es saprotu dažu dalībvalstu bažas par juridiskajām sekām. Atbildībai ir jābūt solidārai, un tam risinājums ir jāatrod. Tas, ko es nevaru saprast, ir bažas par investoru uzticības zaudēšanu. Kādu investoru? Diktatoru un agresoru? Cik mums tādi vēl ir? Man šķiet, ka tieši tādu ziņu mums tiem arī jādod. Ja grasāties iebrukt neatkarīgā valstī, jūs zaudēsiet visu. Un vēl.”
“Un šīs bailes nevar panākt ne ar ko, kas ir no papīra. Tikai un vienīgi spēcīga armija un aizsardzības industrija var nodrošināt patiesas drošības garantijas Eiropā, un es apzināti nenodala Ukrainu, jo Ukraina ir Eiropa. 2-0038-0000”
“Labdien, cienījamie kolēģi, komisāres kundze, priekšsēdētāja! Kopš iepriekšējās debates par Ukrainu vēl tūkstošiem raķešu un dronu ir raidīti uz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Vēl simtiem cilvēku gājuši bojā, tai skaitā daudz bērnu. Bet viena nosacīti laba lieta gan ir notikusi šajā laikā, un te piekrītu, ka jāsaka paldies Trampa kungam par to, ka viņš parādīja visai pasaulei, kā diplomātija darbojas attiecībās ar Krieviju. Katras sarunas nozīmē jaunus, rekordlielus uzbrukumus Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, jo Krievijas politika ir ļoti vienkārša – runāšana tās izpratnē ir vājums, un Krievijas robežas ir tur, kur tā dabū pa zobiem. To viņi paši deklarē ik pa laikam. Tā kā tikai agresora bailes palikt bez šiem zobiem ir tas, kas var nodrošināt drošības garantijas gan Ukrainai, gan Eiropai.”
“Prezidentes kundze! Komisāra kungs! Cienījamie kolēģi! Pirms Madrides samita 2022. gadā NATO paredzēja, ka iebrukuma gadījumā Baltijas valstu atbrīvošana notiks 180 dienās. Tas nozīmētu, ka piedzīvotu karu divas reizes - vienu reizi, kad krievi iebrūk un otrreiz, kad NATO atbrīvo. Bet paldies NATO, ka pēc šī samita stratēģija mainījās uz aizsardzību no pirmā metra, neskaitot dienas. Taču šī stratēģija prasa arī papildus ieguldījumus. Baltijas valstīm vien ir jāiegulda drošības infrastruktūrā vismaz 10 miljardi, lai šo stratēģiju vispār varētu realizēt. Tas ir mazs cipars Eiropai, bet milzīgs valstīm ar pāris miljardu aizsardzības gada budžetu. Mēs labprāt pelnītu vairāk, lai varētu straujāk audzēt savus aizsardzības izdevumus, bet arī mūsu ekonomika buksē.”
“Labdien, priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Tā nu gadījās, ka man nācās arī piedzimt Padomju Savienībā un kādu brīdi tur pavadīt. Un tad, kad tas viss sabruka un mēs atguvām savu neatkarību, visi bijām ļoti priecīgi, ka kara jau nu Eiropā vairs pilnīgi noteikti nekad nebūs. Viss ir sadalīts, viss priecīgi, bet realitāte ir cita. Izrādījās, laiki mainās, un es piekrītu kolēģim iepriekš teiktajam, ka mums ir jāsamierinās ar jauno realitāti. Jaunā realitāte ir tā, ka, ja mēs gribam saglabāt mūsu Eiropas vērtības, tad mums ir jākļūst fiziski spēcīgiem un jāspēj fiziski arī tās aizstāvēt. Tas vienīgais veids, kā šo karu novērst, ja to dara prātīgi.”